Rīgā, sekojot biedrības “Dzimtā valoda” Liepājā aizsāktās akcijas piemēram šonedēļ pie vairāk nekā desmit namiem plāno piestiprināt ielas plāksnītes divās – latviešu un krievu – valodās, pastāstīja “Dzimtās valodas” pārstāvis Jegvēnijs Osipovs.
Viņš pavēstīja, ka šādas plāksnes iecerēts piestiprināt pie vairākiem privātiem namiem, kā arī kādas daudzdzīvokļu mājas. Lasīt visu
Latvijā notikušais referendums par krievu valodas statusu ir tikai sākums, un līdzīgs referendums tiek gatavots arī Igaunijā, paziņojis Krievijas NVS un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu lietu federālās aģentūras vadītājs Farits Muhametišins.
Intervijā portālam «Russkij Mir» Muhametišins pavēstījis, ka Latvijā notikušā referenduma rezultāti nav uzskatāmi par neveiksmi, bet gan par pamatu tālākām aktivitātēm. Lasīt visu
Biedrība «Dzimtā valoda» valodas referenduma kampaņā 2011.gadā izlietojusi nepilnus 17 000 latu, šodien preses konferencē žurnālistus informēja biedrības līderis Vladimirs Lindermans.
Lindermans norādīja, ka biedrība vakar iesniegusi gada pārskatu, kurā ir dati par biedrības ieņēmumiem un izdevumiem no tās dibināšanas 2011.gada martā līdz gada beigām.
Šajā laika periodā iztērēti 16 766 lati, par kuriem notikusi kampaņa diviem parakstu vākšanas posmiem. Aptuveni 15 000 latu iztērēts savākto parakstu notariālajai apstiprināšanai, savukārt reklāmai esot izlietots vien nedaudz vairāk nekā 1000 latu.
Pēc Lindermana teiktā, biedrības ienākumus līdzīgās daļās – aptuveni pa 8000 latu – veidojuši ziedojumi un biedru maksas. Lasīt visu
Katru gadu Latvija nonāk ārzemju mediju uzmanības lokā ar latviešu leģionāru atceres pasākumiem 16.martā. Diemžēl 16.marts un šīs dienas norišu atspoguļojums līdz šim vairāk ir radījis negatīvu rezonansi, intervijā aģentūrai LETA apgalvo Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.
«Mēs gribētu, lai šī diena ir tikai klusa piemiņas diena, bet dažādu iemeslu dēļ tas tā nav izveidojies. Līdz ar to mēs varam gribēt vai negribēt, rakstīt vai nerakstīt, ārzemju medijos 16.marts izskan tā, kā izskan,» atzīst Pētersone. Lasīt visu
Šodien Daugavpils domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstījuši 9985 latu piešķiršanu latviešu valodas kursu organizēšanai daugavpiliešiem.
Minētā naudas summa no pašvaldības pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks izmantota triju neformālās pieaugušo izglītības programmu «Latviešu valoda iesācējiem», «Saziņa valsts valodā atbilstoši vidējā līmeņa prasībām» un «Saziņa valsts valodā atbilstoši augstākā līmeņa prasībām», īstenošanai. Lasīt visu
Biedrības «Dzimtā valoda» līderis Vladimirs Lindermans par savas partijas izveidošanu plāno spriest aprīlī, aģentūrai LETA pastāstīja Lindermans. Lasīt visu
Ilggadējais “Saskaņas centra” (SC) politiķis Sergejs Dolgopolovs nedomā, ka SC līderi sadarbojās ar biedrību “Dzimtā valoda”, kas iniciēja tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
“Jautājuma formulējums noveda pie tā, ka latvieši balsoja nevis pret krievu valsts valodu, bet par latviešu valodu. Tāpat arī krievi – nenostājās pret latviešu valodu un pārsvarā balsoja nevis par otru valsts valodu, bet par savu dzimto valodu. Arī es,” atzīst „Saskaņas centra” politiķis Sergejs Dolgopolovs. Lasīt visu
Cilvēkiem vajadzētu citam pret citu izturēties ar sapratni un cieņu, intervijā «Latvijas Avīzei» norāda kultūras ministre Žaneta Jaunzeme- Grende. Viņa arī būtu gatava piedot valodas referenduma iniciatoram Vladimiram Lindermanam, ja vien viņš saprastu savu kļūdu.
Spētu piedot
Latvijas vide šobrīd ir agresīva, un tikai rādot piemēru, ka spējam cienīt otru, var to mainīt, skaidro ministre. Uz jautājumu, vai ministre ciena Vladimiru Lindermanu, «kurš posta Latvijas valsti», Jaunzeme-Grende atbild: «Es viņam spētu piedot, ja viņš saprastu savu kļūdu.» Lasīt visu
Valsts prezidenta Andra Bērziņa Preses dienests noraida pārmetumus par prezidenta apgalvojumu, ka latviešu leģionārus nevar uzskatīt par kara noziedzniekiem, un skaidro, ka prezidents savu viedokli ir balstījis uz vēsturiskiem faktiem. Bet šobrīd ap latviešu leģionu saceltā ažiotāža ir vērtējama kā mērķtiecīga Latvijas valsts pazemošanas un nomelnošanas kampaņa teikts svētdien izplatītajā Preses dienesta paziņojumā.
Valsts prezidents savu viedokli par latviešu leģionāriem ir balstījis uz vēsturiskiem faktiem, kas apliecina, ka leģions tika saformēts pēc nacistu okupācijas varas pavēles 1943.gadā un nekad pēc būtības nav bijis brīvprātīgs un nekad no vācu okupācijas varas puses nav ticis uzskatīts par SS spēku gvardi, teikts prezidenta Preses dienesta paziņojumā. Lasīt visu
Februārī, kad valstī norisinājās referendums par valsts valodas statusu, būtiski pieaudzis ziedojumu apmērs tieši latviešu elektrolāta partijām, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā pieejamā informācija par partiju dāvinājumiem un ziedojumiem.
Janvārī ziedojumu apmēra ziņā līdere bija sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa», kurai tika ziedoti 5625 lati, bet februārī līdera pozīcijas ieņēma partija «Vienotība», kurai ziedoti 21 765 lati. Lasīt visu
Saņem jaunāko informāciju savā e-pastā!
*Bezmaksas; vari atteikties jebkurā brīdī